Latvian Academy of Culture

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶISSagatavot kritiski domāt un radoši rakstīt spējīgus, humanitāro zinātņu jomas speciālistus ar padziļinātu izpratni par vispārīgiem tekstveides principiem kultūrā un konkrētām dramaturģisku tekstu radīšanas un uztveres likumsakarībām.APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶAUDITORIJAKultūras procesos, īpaši dramaturģijā, literatūrā un teātrī, ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas izprast tekstrades specifiku un paši rakstīt dramaturģiskus darbus, kā arī analizēt un kritiski reflektēt par citu radīto.APRAKSTSProgrammas obligātajos kursos studenti apgūst vispārīgus kultūrvēsturiskus un kultūrteorētiskus humanitāro un mākslas zinātņu jautājumus.Izvēles daļā, integrējot teorētiskas un praktiskas nodarbības, studentam tiek dotas iespējas koncentrēties vienā no diviem virzieniem: jaunrades, primāri – dramaturģiska teksta radīšanas, process; cita mākslas veida teksta apstrādes, analīzes un vērtējuma process.Programmas absolventi, atkarībā no izvēlētā specializācijas virziena, spēj uzrakstīt pilnformāta dramaturģisku darbu vai teorētiski analītisku pētījumu par dramaturģijas, literatūras un teātra jautājumiem.

2026. gadā uzņem specializācijās Latvija – Spānija un Latvija – Franija/ / Kanāda.Visas specializācijas Latvija – FrancijaLatvija – Francija / KanādaLatvija – Itālija Latvija – anglofonās valstisLatvija – Nīderlande / Vācija Latvija – SpānijaLatvija – VācijaLatvija – ZiemeļvalstisBilingvālās studijas izkopj globalizētajā pasaulē aktuālu un pieprasītu kompetenci – starpkultūru komunikāciju. Studējošie iegūst zināšanas un kompetenci daudzveidīgai profesionālai darbībai kultūrā, pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē. Studijas sagatavo darbam uzņēmumos, valstu un pašvaldības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās, ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās, kā arī sniedz zināšanas un prasmes, lai organizētu starptautiskus pasākumus, kā arī darbotos tūrisma un tulkošanas jomās.Apakšprogrammas mērķauditorija: Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar starpkultūru sakaru veidošanu plašākā nozīmē, jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs. Apgūtās Eiropas valodu prasmes sniedz arī iespēju strādāt izglītības jomā, kā arī iegūtās zināšanas palīdz veiksmīgi turpināt studijas ārvalstīs.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS UN RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES KOPĪGA BAKALAURA PROGRAMMA.STUDĒJOŠIE apgūst daudzpusīgas zināšanas radošo industriju jomā, kas sekmē spēju apvienot mākslas, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju kompetences, rīkoties radoši un racionāli.MĒRĶAUDITORIJAKultūrā un uzņēmējdarbībā ieinteresēti jaunieši, kuri vēlas darboties radošo industriju jomā, paši radīt sev darba vietas, veidot uzņēmumus, sekmēt kultūras organizāciju izaugsmi un radošu personu nodarbinātību, radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus. Svarīga ir interese par uzņēmējdarbību, vēlme gūt panākumus, gatavība uzņemties risku, vēlme izmantot iespējas, radošais potenciāls un interese par globālajiem procesiem.ABSOLVENTI spēs piedāvāt daudzpusīgus inovatīvus risinājumus radošajās industrijās, strādās kultūras, mākslas, uzņēmējdarbības jomās, paši veidos jaunus produktus un pakalpojumus, dibinās uzņēmumus, īstenos projektus un organizēs pasākumus.

PROGRAMMAS MĒRĶISSagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt un strādāt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – laikmetīgās dejas māksliniekus (horeogrāfus, dejotājus, pētniekus), kas būtu konkurētspējīgi dejas mākslas profesionālajā vidē Latvijā un ārvalstīs, kā arī motivēti profesionālai attīstībai, tālākizglītībai, radošai un zinātniski pētnieciskai darbībai. PROGRAMMAS APRAKSTSStudiju procesā studējošajiem tiek sniegta vispārēja humanitārā izglītība, integrētas teorētiskas un praktiskas zināšanas laikmetīgās dejas disciplīnās, kā arī ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās, tehnikās laikmetīgās dejas diskursā, Studējošie gūst zināšanas literatūras, mākslas, mūzikas, filozofijas vēsturē un teorijā, psiholoģijā, kā arī apgūst studiju kursus, kas sniedz integrētas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas dejas nozarē: Laikmetīgās dejas kompozīcija un horeogrāfija, Laikmetīgās dejas tehnikas teorija, metodika un vēsture, Improvizācija un kontaktimprovizācija, Klasiskās dejas teorija, metodika un vēsture, Klasiskās modernās dejas teorija, metodika un vēsture, Funkcionālā anatomija, Feldenkraisa metode, Aktiera meistarība un režija, Ķermeņa un kustības izziņas teorijās, metodikās un tehnikās (joga, tai-dzi, aikido) u.c. Līdzās Akadēmijas docētājiem ar studējošajiem strādā pedagogi no dažādām pasaules valstīm (laikmetīgās dejas tehnikas, improvizācija, kontaktimprovizācija, kompozīcija u.c.). Studējošajiem ir iespēja piedalīties starptautiskos radošos un izglītojošos projektos, Latvijā notiekošajos laikmetīgās dejas notikumos, kā arī starptautiskos festivālos. Programmas ietvaros studējošajiem specializācijas prakse tiek organizēta profesionālā vidē, sadarbībā ar dejas kompānijām, teātriem, koncertorganizācijām, mācību iestādēm u.c.Lai sekmīgi iestātos un studētu apakšprogrammā, studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, it īpaši dejas mākslu, iepriekšēja sagatavotība dejas mākslā, spēja radoši strādāt, labas latviešu un svešvalodu zināšanas, kā arī fiziskai slodzei atbilstošs veselības stāvoklis. PROGRAMMAS ABSOLVENTI spēs: veikt radošu, profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu un pētniecisku darbību laikmetīgās dejas mākslā, kā arī sadarboties ar citu mākslu pārstāvjiem; formulēt un analizēt informāciju, problēmas un risinājumus humanitāro zinātņu un mākslas nozarē; argumentēti diskutēt par laikmetīgās dejas jomu; profesionāli pieņemt lēmumus, rast radošus risinājumus un darboties gan individuāli, gan komandā; izprast dejas mākslas profesionālo ētiku; izvērtēt savas profesionālās un radošās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;PROGRAMMA NODROŠINA padziļinātu izpratni par laikmetīgās dejas mākslu, tās radošu, māksliniecisku, teorētisku un pētniecisku apguvi, studējošā analītisko spēju, radošo un praktisko iemaņu izkopšanu, spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās, kā arī iemaņas darboties citu mākslas jomu kontekstā.PRAKSELDM specializācijas prakse nostiprina studiju programmā apgūtās specifiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar laikmetīgo deju un skatuves mākslu. Prakse var tikt realizēta kā: horeogrāfijas veidošana dejas, teātra, dzejas izrādēm, koncertuzvedumiem u.tml., dalība kā dejotājam dejas, teātra, koncertuzvedumos u.tml., asistēšana horeogrāfiem, režisoriem vai dejas pasākumu veidotājiem, dejas klašu, nodarbību, mēģinājumu vadīšana, citu studiju programmai atbilstošu praktisko darbību kopums, ko ar studiju programmas direktora lēmumu atzīst par specializācijas praksi.

Programmas "Mākslas" apakšprogramma " Kultūras un mākslu studijas "STUDĒJOŠIE iegūst plašas zināšanas kultūras teorijā un vēsture, filozofijā un dažādās mākslās (teātris, tēlotāja māksla, literatūra, mūzika, kino), veidojot izpratni par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē. Studējot kultūras menedžmentu, projektu vadību, mārketingu un uzņēmējdarbību, studējošie arī apgūst prasmes teorētiskās zināšanas patstāvīgi izmantot praksē.MĒRĶAUDITORIJAJaunieši, kas ir ieinteresēti kultūras un mākslas procesos, gatavi izzināt, pētīt, analizēt kultūras un mākslas norises, iesaistīties jaunu ideju radīšanā, kultūras un mākslas notikumu organizēšanā un vadīšanā.ABSOLVENTI strādā kultūras institūcijās, ir pētnieki, komunikācijas un mārketinga speciālisti, projektu vadītāji, kultūras žurnālisti un kultūras notikumu producenti.

STUDĒJOŠIE iegūst plašas starpdisciplināras zināšanas par kultūru un sabiedrību apvienojumā ar prasmēm un iemaņām kultūras procesu izpētē un vadīšanā.MĒRĶAUDITORIJAKultūras un mākslas procesos ieinteresēti jaunieši, kas gatavi izzināt, pētīt un analizēt, izmantot iegūtās prasmes un iemaņas mūsdienu kultūras norišu novērtēšanā, organizēšanā un vadīšanā.ABSOLVENTI strādā starptautiska un vietēja mēroga kultūras organizācijās un projektos, apkopo datus, kas nepieciešami organizāciju mārketingam un kultūrpolitikas plānošanai, organizē un producē kultūras pasākumus (izrādes, koncertus, izstādes, festivālus un citas radošas izpausmes), kā arī nodarbojas ar uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā.

APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS ir sniegt topošajiem režisoriem teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas darbam teātrī, aptverot dažādu virzienu un žanru izrāžu iestudēšanu. Režijas studijās tiek apgūta aktiermeistarības un skatuves runas metodika, drāmas teorija, dramaturģijas pamati un dramaturģiskā materiāla analīze, praktiskās režijas pamati un režijas izteiksmes līdzekļu daudzveidība, scenogrāfijas un izrādes gaismošanas pamati, kā arī mākslas zinātņu teorētiskie pamati - literatūras, mākslas, teātra, kino vēsture un teorija u.c.Apakšprogrammas mācību processs organizēts tā, lai nodrošinātu ciešu teorijas un prakses mijiedarbību, veicinātu studentu individuālo profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošinātu praksi un starptautiskās sadarbības pieredzi.Kā bakalaura darbs apakšprogrammā tiek sagatavots iestudējums un tā teorētiskais pamatojums.Studiju process režijas studentiem tiek organizēts LKA teātra mājā „Zirgu pasts”, kas ir modernākais mazais teātris Latvijā.

Jauna specializācija: “Fiziskais un objektu teātris”!Jaunā apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” specializācija “Fiziskais un objektu teātris” veidota ciešā sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri un tiks realizēta ar nozīmīgu ārzemju teātra profesionāļu plašu iesaisti apmācībā. Šī specializācija konceptuāli paplašina profesionālās skatuves mākslas izglītības piedāvājumu Latvijā. Tā apvieno klasiskās dramatiskā teātra aktiermeistarības un laikmetīgo skatuves mākslas prakšu apguvi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta topošo aktieru fiziskās izteiksmības attīstīšanai un darbam ar objektiem un telpu, apgūstot dažādas fiziskā un vizuālā teātra tehnikas. Akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas „Mākslas” apakšprogramma.APAKŠPROGRAMMAS MĒRĶIS ir sagatavot akadēmiski un profesionāli daudzpusīgi izglītotus aktierus. APAKŠPROGRAMMAS APRAKSTSApakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktiera māksla” studiju procesā tiek iegūta humanitārā izglītība valsts akreditētajā studiju virzienā „Mākslas”, attīstot un nostiprinot dramatiskā teātra aktiera praktiskās un teorētiskās zināšanas, iemaņas un prasmes. Studiju procesā vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta gan profesionālo zināšanu apguvei, gan personības attīstībai. Apmācības kursa pamatā ir pārliecība, ka jebkurš mākslinieks veidojas no sevi apzinošas, izjūtošas personības, kura prot savu amatu. Apmācība rit trīs virzienos: aktieru profesijas iemaņu un prasmju apgūšana (aktiera meistarība, skatuves runa un kustība, deja u.c.), personības veidošana (kultūras teorija un mākslu vēsture), sava es apzināšanās (pašanalīze un uzdevumi sevis izzināšanai). Studiju programmā iekļautie kursi ļauj studentam teorētiski, metodiski un praktiski attīstīt aktiera mākslas elementus profesionālā līmenī. Studiju procesā ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas profesionālajiem teātriem.

2026.gadā uzņemšana notiek šādās programmas specializācijās: Filmu režija, Filmu kritika, Filmu dramaturģija, Operatora māksla un Audiovizuālās mākslas producēšana. (Piesakoties studijām "Audioviduālās mākslas" programmā, reflektantam būs jāizvēlas studiju specializācija (var izvēlēties tikai vienu). Iestāšanās prasības katrā specializācijā ir atšķirīgas.).STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.MĒRĶAUDITORIJAIkviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.PROGRAMMAS SPECIALIZĀCIJAS (specializācija ir jāizvēlas, piesakoties studijām)Filmu režija Specializācijas “Filmu režija” studējošie apgūst filmu veidošanu kā vienotu radošu un tehnisku procesu no idejas un stāsta attīstīšanas līdz filmēšanai, montāžai un skaņas pēcapstrādei, attīstot prasmi vadīt radošo komandu, strādāt ar aktieri un pieņemt pamatotus mākslinieciskus lēmumus. Praktiskais darbs tiek balstīts kino vēstures un mūsdienu procesu izpratnē, kā arī teātra, drāmas un plašākā humanitārā konteksta zināšanās, kas palīdz veidot laikmetīgu audiovizuālo valodu un savu autora rokrakstu, vienlaikus nostiprinot izpratni par ražošanas organizāciju un profesionālu sadarbību. Filmu kritika Specializācijas “Filmu kritika” studējošie attīsta spēju profesionāli analizēt un vērtēt audiovizuālus darbus, tos kontekstualizēt kultūras procesos un skaidri formulēt argumentētu viedokli. Studiju laikā tiek padziļināta izpratne par kino teoriju un analīzes metodēm, iegūts praktisks priekšstats par kino tapšanu, kā arī apgūta kino programmu veidošana un darbs ar kino mantojumu festivālu, arhīvu un muzeju vidē. Filmu dramaturģija Specializācijas “Filmu dramaturģija” studējošie attīsta prasmi radīt un attīstīt audiovizuālus stāstus, veidojot dramaturģiski pamatotu struktūru, tēlus un dialogu, kā arī profesionāli sagatavojot scenāriju sadarbībai ar radošo komandu. Studējošie iegūst arī praktisku priekšstatu par režiju, filmēšanu un montāžu. Operatora māksla Specializācijas “Filmu operatora māksla” studējošie attīsta zināšanas un praktiskās prasmes, kas nepieciešamas audiovizuāla attēla radīšanai, apvienojot vizuālo domāšanu, tehnisko kompetenci un radošu pieeju. Studiju procesā studenti apgūst dažādas filmēšanas pieejas, kompozīciju un kameras kustību, darbu ar gaismu un optiku, kā arī attēla iegūšanas un apstrādes principus, lai mērķtiecīgi veidotu noskaņu un stāsta vizuālo valodu gan inscenētā, gan dokumentālā kino. Operatora darbs tiek sasaistīts ar visu ražošanas ciklu, stiprinot izpratni par režiju un montāžu, kā arī attīstot iemaņas pēcapstrādē, tostarp krāsu korekcijā un kombinēto kadru veidošanā ar digitālajiem rīkiem. Tiek nostiprināta arī izpratne par galvenā operatora darba organizēšanu un atbildību filmēšanas procesā, veidojot profesionālu sadarbību un spēju sadarboties ar radošo komandu. Audiovizuālās mākslas producēšana Specializācijas “Audiovizuālās mākslas producēšana” studējošie attīsta padziļinātas zināšanas un praktiskas prasmes audiovizuālu projektu vadībā un producēšanā, aptverot visu procesa ciklu no idejas attīstīšanas un komandas veidošanas līdz finansējuma plānošanai, ražošanas organizēšanai un gatavā darba publiskai izrādīšanai un izplatīšanai, strādājot ar dažādu formātu projektiem, tostarp inscenētām un dokumentālām filmām, koncertfilmām un citiem audiovizuāliem darbiem. Studiju laikā studējošie apgūst producēšanas teoriju, metodoloģiju un praksi, vienlaikus iegūstot praktisku priekšstatu par režijas, filmēšanas un montāžas pamatprincipiem, kas palīdz efektīvi sadarboties un pieņemt pamatotus lēmumus audiovizuālo darbu veidošanas procesā.

JVLMA, LKA UN LMA KOPĪGĀ PROFESIONĀLĀ DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA MĀKSLĀS "MĀKSLAS", LKA APAKŠPROGRAMMA "AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA, TEĀTRIS UN LAIKMETĪGĀ DEJA.Studiju programma izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 617 – “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” prasībām, kuras attiecas uz profesionālā doktora līmeņa studiju organizāciju.Kopīgā profesionālā doktora studiju programma mākslās “Mākslas” attīstības perspektīvā paredz nodrošināt kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas doktora līmeņa starptautiski atzītas profesionālās studijas, veidojot kopīgā metodoloģijā un starpdisciplinārā pētījumu un prakses laukā balstītu vienotu studiju, pētniecības un mākslinieciski radošās prakses sfēru, kas ļaus konkurētspējīgi piedalīties Eiropas augstākās izglītības telpā mākslas izglītības jomā.Programmas struktūra un saturs veidots tā, lai doktoranti gūtās teorētiskās atziņas aprobētu mākslinieciskajā praksē, tā nodrošinot balansu starp teorētiskajiem aspektiem un praktisko māksliniecisko darbību. Šāda pieeja ļauj doktorantiem organizēt profesionālās pašrealizācijas iespējas studiju laikā augstākajā profesionālajā līmenī.Mākslinieciskās prakses darbs tiks organizēts sadarbībā ar profesionālajiem orķestriem, koriem, koncertorganizācijām, muzejiem, izstāžu zālēm, galerijām, teātriem, filmu studijām un laikmetīgās dejas organizācijām, uzņēmumiem, tai skaitā dizaina un radošo industriju uzņēmumiem, nozaru un profesionālajām asociācijām un publiskās pārvaldes institūcijām un starptautiskām mākslas un dizaina institūcijām, ar kurām ir noslēgti atbilstoši sadarbības līgumi.Ņemot vērā studiju programmas specifiku, tās īstenošanā ir piesaistīti gan akadēmiskie docētāji, gan liela daļa nozaru speciālistu ar ilggadēju empīrisku un praktisku pieredzi un autoritāti, kā arī radošās darbības izcilību apvienojumā ar akadēmisko pieredzi. Studiju programmas īstenošanā plānots piesaistīt arī ārzemju viesdocētājus.Studiju programmas ilgums ir 3 gadi, tās apjoms 132 kredītpunkti. Pēc programmas apguves un mākslinieciskās jaunrades darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma izstrādāšanas un aizstāvēšanas valsts pārbaudījumos, tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās.STUDIJU PROGRAMMAS UZDEVUMI IR:1. sniegt padziļinātas teorētiskas zināšanas mūsdienu mākslās, tai skaitā mūzikā un skatuves mākslā, vizuālā mākslā un dizainā, audiovizuālā mākslā, teātrī un laikmetīgā dejā, to teorētisko koncepciju attīstības tendencēs, starpdisciplinārā mijiedarbībā, mākslinieciskās un pētnieciskās prakses vienotībā un mijiedarbībā un pētniecībā balstīto prakšu modeļos un metodēs;2. apgūt prasmes patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties mākslinieciskās jaunrades pētījumiem un mākslinieciskai jaunradei atbilstošas metodes un pielietot iegūtās zināšanas, īstenojot mākslinieciski augstvērtīgus mākslinieciskosprojektus, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu projektus, kuri sniedz tiešu ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā vai dod jaunu izpratni esošām zināšanām;3. iegūt spēju efektīvi komunicēt par savu profesionālo māksliniecisko un pētniecībā balstīto māksliniecisko darbību gan ar šauru speciālistu loku, gan plašāku sabiedrību;4. iegūt spēju, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt augstākās sarežģītības līmeņa aktuālos jautājumus, kas saistīti ar savu mākslinieciskās darbības jomu un tās attīstību;5. iegūt spēju plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma mākslinieciskās jaunrades projektus, tai skaitā starptautiskus.

The aim of the study programme “Creative Industry and Growth Management” is to train strategically-minded and creative change implementing leaders, capable to lead growth processes and to value and apply diversity.The programme will provide students with a set of knowledge and competencies that will develop growth thinking on a personal, organizational and global level, promoting an understanding of the potential of creative industries and the importance of cultural values in a changing global economy.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS UN RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES KOPĪGA MAĢISTRA PROGRAMMA.Nodarbību plānojums: studijas plānotas hibrīdformātā, daļa nodarbību notiks klātienē, daļa - attālināti.MĒRĶISStudiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” mērķis ir sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, stratēģiski domājošus, radošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus.PROGRAMMA NODROŠINĀS studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas attīsta izaugsmes domāšanu personīgajā, organizāciju un globālajā līmenī, sekmēs izpratni par radošo industriju potenciālu un kultūras vērtību nozīmi globālās ekonomikas mainīgajā vidē.PROGRAMMAS ABSOLVENTU starpdisciplinārās zināšanas ļaus padziļināti izprast dažādu sektoru sadarbības iespējas, pārmaiņu nepieciešamību un īstenošanas mehānismus, sekmēs biznesa un kultūras kompetenču pielietojumu attīstības nodrošināšanai.MĒRĶAUDITORIJAMaģistra programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” tiek uzņemti reflektanti, kuriem ir bakalaura grāds mākslās, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, vai inženierzinātnēs un tehnoloģijās vai tam pielīdzināma augstākā izglītībaPROGRAMMAS REZULTĀTISpēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt radošo industriju procesus un izaicinājumus globālā un vietējā līmenī dažāda tipa organizāciju vadībā, pamatot un komunicēt izaugsmei būtiskus lēmumus un īstenot pārmaiņas dažādās jomās un sektoros.Spēj starpdisciplināri integrēt humanitāro un sociālo zinātņu teorijas un metodes, sniegt ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, novērtēt savas pētnieciskās un profesionālās darbības ietekmi.Spēj identificēt formālas un neformālas sadarbības iespējas, pilnvērtīgi izmantot un attīstīt tās radošo industriju ekosistēmās, veidot un vadīt starpdisciplināras komandas, radošo industriju organizācijas, sekmēt sadarbībā iesaistīto izaugsmi.Spēj patstāvīgi virzīt savu profesionālo un personīgo izaugsmi, reflektēt par savu kompetenču pilnveidi un karjeras mērķiem un izprot saikni ar plašākām radošo industriju tendencēm.

Sekojot līdzi darba tirgus pieprasījumam, programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus speciālistus kultūras un mākslas nozares darba tirgum, ar padziļinātu izpratni par kultūras un mākslas procesiem nacionālā un globālā kultūras telpā un ar kultūras un mākslas organizāciju pārvaldības prasmēm. Programmas mērķis ir nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt padziļinātas inovatīvas mūsdienu kultūras un radošā sektora darba tirgū pieprasītas teorētiski un praktiski ievirzītas zināšanas, prasmes un kompetences. Studiju procesā tiek veicināta izpratne par valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora darbības pamatprincipiem kultūras jomā. Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi nodrošina programmas akadēmisko pamatu, stiprina izpratni par kultūras un mākslas procesu likumsakarībām un sagatavo studentus maģistra darba izstrādei. Kultūras projektu un organizāciju vadītāja zināšanu un prasmju attīstīšanai tiek piedāvāti gan teorētiski, gan praktiski lekciju kursi kultūras pārvaldībā, organizāciju, komandu un konfliktu vadībā, pasākumu producēšanā, kultūras un digitālajā mārketingā, zīmolvedībā, kultūrpolitikā, kultūras ekonomikā, kultūras uzņēmējdarbībā un stratēģiskajā vadībā. Tāpat studējošajiem ir iespēja attīstīt sevis prezentēšanas prasmes, apgūstot lietišķo etiķeti un publiskā tēla veidošanu. Programmā ir arī obligāta prakse kultūras organizācijās un uzņēmumos Latvijā vai starptautiski, kas rada iespēju pārbaudīt teorētisko zināšanu praktisko pielietojamību pastāvošajā kultūrpolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā.Blakus obligātajam studiju saturam, studējošajiem ir iespēja izvēlēties studiju kursus C (brīvās izvēles) daļā atbilstoši savām interesēm. Tāpat LKA piedāvā izmantot ERASMUS+ studiju, prakses vai absolventa prakses iespējas, kā arī iesaistīties LKA mentoringa programmā.Programmas absolventi sniedz būtisku ieguldījumu kultūras nozares darbībā Latvijā, pārstāvot visu sektoru (valsts, pašvaldību, nevalstiskā, privātā) kultūras institūcijas gan vadītāju, gan projektu vadītāju utml. pozīcijās. Tādējādi programmas absolventi lielā mērā ir tie, kas kopā ar citu LKA studiju programmu absolventiem veido Latvijas aktīvāko jaunās un vidējās paaudzes kultūras darbinieku kopienu, sekmējot nozares attīstību ilgtermiņā.Programmas pasniedzēji ir gan nozarē praktiski strādājoši profesionāļi, gan akadēmiski spēcīgas personības, kuri studējošos iesaista gan radošu, gan pētniecisku projektu realizācijā.Studiju process notiek kombinēti klātienē un attālināti, katra semestra sākumā noskaidrojot konkrētās studējošo grupas preferences un vēlmes, ņemot vērā studējošo noslodzes pamatdarbā, kā arī pasniedzēju iespējas. Pamatā lekcijas notiek pirmdienu, otrdienu un trešdienu vakaros no plkst. 17.30 līdz 20.45. Vidēji katru semestri 1 – 2 vakarus studijas notiek attālinātā formātā. Pakāpeniski notikusi arī pāreja uz studiju formātu, kas ir pietuvināts moduļu principam. Studijas notiek 20 mācību nedēļu garumā ar pakāpenisku pārbaudījumu kārtošanu un bez atsevišķas sesijas. Katrā semestrī ieplānota arī viena patstāvīgo studiju nedēļa.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS STUDIJU PROGRAMMA, IZSTRĀDĀTA SADARBĪBĀ AR VIDZEMES AUGSTSKOLU.Nodarbību plānojums: studijas plānotas hibrīdformātā, daļa nodarbību notiks klātienē, daļa – attālināti.PROGRAMMAS MĒRĶISProgrammas uzmanības centrā ir kultūras mantojuma nozīmes paradigmas maiņa un tā formu dažādība mūsdienās, kas pieprasa jauna veida kultūras mantojuma komunikācijas un pārvaldības praksi. Programmas mērķis ir nodrošināt studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmē izpratni par kultūras mantojuma dažādību un nozīmi mūsdienās, tā interpretācijas iespējām, tā potenciālu kā resursam, attīstot kritisku un radošu domāšanas veidu, lai kultūras mantojumu pārvaldītu, interpretētu un komunicētu visdažādākajos veidos.PROGRAMMAS SATURSProgrammas saturs veidots atbilstoši tādām Eiropas Savienības aktuālajām tendencēm kā nepieciešamība kultūras mantojumā veicināt līdzdalīgu un atvērtāku pārvaldības procesu, kas orientēts arī uz vietējo iedzīvotāju iesaisti, kultūras mantojuma ilgtspēja, digitalizācija un tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, lai mantojumu padarītu pieejamu un piesaistošu.Būtiska ir arī kultūras mantojuma ekonomiskā potenciāla atzīšana, kritiskās mantojuma studijas, mantojuma interpretācija un pārinterpretācija, moderna komunikācija, starpdisciplinaritāte un sadarbība mantojuma nozares profesionāļu vidū, speciālisti ar plašu zināšanu loku par nozari, tūrisma nozares izaicinājumi.Šīs tendences vadījušas studiju programmas satura izstrādi, kuru veido trīs daļas: ✔ Mantojuma daļā ietilpst tādi kursi kā Ievads kultūras mantojuma studijās, Kultūras mantojuma tiesības un ētika, Kultūras mantojuma veidi un to saglabāšana, kultūras un starpkultūru studijas, Kultūras mantojuma ilgtspēja, Muzeoloģija, Kultūrainavas, Kultūras mantojuma semiotika ✔ Komunikācijas un interpretācijas daļā ietilpst tādi kursi kā Kultūras mantojuma interpretācija, Kultūras mantojums kā tūrisma resurss, Ekspozīcija kā kultūras mantojuma interpretācijas un komunikācijas rīks, Radošās domāšanas metodes, Integrētā komunikācija, Kultūras mantojuma komunikācijas pedagoģiskie aspekti.✔ Pārvaldības daļā ietilpst tādi kursi kā Atmiņas institūcijas, to darbs un pārvaldība, Starptautiskā sadarbība, Resursu piesaiste, Kultūras mantojuma digitalizācija, Uzņēmējdarbība radošajās un kultūras industrijās, Stratēģiskā vadība.Lai nodrošinātu kultūras mantojuma, tā pārvaldības un komunikācijas jomā aktuālu tēmu apguvi, programmas obligātās izvēles daļā 2 kredītpunkti atvēlēti tā saucamajai mainīgajai daļai jeb vieslektoriem un dalībai konferencēs, kā arī Specializācijas prakse 2 kredītpunktu apjomā. Pētnieciskās prasmes tiek stiprinātas gan ar kursa Pētniecības dizains un metodes palīdzību 5 kredītpunktu apjomā. Studiju pēdējā semestrī studējošie izstrādā un aizstāv maģistra darbu.

PROGRAMMAS MĒRĶISProgrammas mērķis ir nodrošināt unikālas, uz pētniecisku un jaunrades izcilību vērstas starpdisciplināras studijas, kas sniedz paplašinātas teorētiskas zināšanas par audiovizuālo un skatuves mākslu humanitārās zinātnes kontekstā, sniedz padziļinātu ieskatu audiovizuālās un skatuves mākslas jomās un to mijiedarbībā, kā arī dod iespēju studējošajiem izvēlēties vienu no programmas tematiskajām jomām (Audiovizuālā māksla, Teātra māksla, Laikmetīgās dejas māksla, Dramaturģija un teorija) un tajā padziļināti nodarboties ar pētniecību un māksliniecisko jaunradi. PROGRAMMAS RAKSTUROJUMSProgrammu kopīgi izstrādājušas un īsteno LKA Audiovizuālās mākslas katedra un Skatuves mākslas katedra, un tā darbojas kopš 2018. gada. Programmā realizētās idejas vairākus gadus testētas līdzšinējās LKA maģistra studiju apakšprogrammās "Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un "Teātra māksla", uz kuru bāzes izveidota šī programma. Tajā īpaši akcentēta mākslinieciskās jaunrades sasaiste ar tēmu teorētisku izpēti, tiek attīstīta studējošo prasme argumentēt savu pētniecības un mākslinieciskās jaunrades metožu un izteiksmes līdzekļu izvēli, veicināta spēja kritiski un analītiski reflektēt par darbu tapšanas procesu un rezultātu. Galvenie programmas akcenti ir starpdisciplinārā pieeja, pētnieciskās komponentes stiprināšana radošajā darbā, atvērtā un uz horizontālu sadarbību balstītā struktūra un iespējami individuāla pieeja katram studējošajam. Viena no programmas stratēģiskajām prioritātēm ir starptautiskās dimensijas stiprināšana un paplašināšana, veicinot studējošo un docētāju mobilitāti un starptautiskās sadarbības iespējas apmaiņas braucienos, vieslektoru piesaistē, meistardarbnīcās, kopražojumos u.c. Programmas struktūra veidota tā, lai sabalansētu teoriju, māksliniecisko pētniecību un praktisko darbību, radot labvēlīgu vidi teorētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem.Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no programmas tematiskajām jomām – audiovizuālā māksla, teātra māksla vai laikmetīgās dejas māksla – un vienu no specializācijām – teorija, dramaturģija, teātra režija, filmu režija, horeogrāfija, filmu operatora māksla, aktiera māksla vai producēšana. Piesakoties studijām "Audiovizuālās un skatuves mākslas" programmā, reflektanti izvēlas vienu no četrām programmas tematiskajām jomām:- Audiovizuālā māksla​Mērķauditorija: kino režisori un operatori.Studiju mērķis: attīstīt studējošā vai studējošās māksliniecisko redzējumu un filmu veidošanas prasmes, iepazīstot aktuālās tendences kinomākslā un praktizējot dažādas pieejas filmu veidošanā; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.- Teātra mākslaMērķauditorija: teātra režisori, aktieri un teātra veidotāji plašā nozīmē.Studiju mērķis: apgūt un padziļināti pētīt jaunas teritorijas teātra mākslā, attīstot un nostiprinot studējošā vai studējošās individuālo radošo rokrakstu un metodiku; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.- Laikmetīgās dejas mākslaMērķauditorija: laikmetīgās dejas horeogrāfi un izpildītāji.Studiju mērķis: attīstīt laikmetīgās dejas mākslinieka vai mākslinieces individuālo radošo rokrakstu, īpašu uzmanību pievēršot dramaturģijas, telpas, gaismas un citiem būtiskiem izrādes aspektiem, kā arī dejas un video sinerģijai; stiprināt pētniecisko komponenti radošajā darbībā.- Dramaturģija un teorijaMērķauditorija: dramaturgi, scenāristi, audiovizuālās un skatuves mākslas pētnieki un kritiķi.Studiju mērķis: apgūt aktuālās tendences audiovizuālās un skatuves mākslas teorijā, kritikā un pētniecībā, attīstot studējošā vai studējošās tēmu loku un pieeju; apgūt dažādas dramaturģijas un radošās rakstīšanas tehnikas un attīstīt savu individuālo radošo rokrakstu. STUDIJU REZULTĀTI Padziļinātas zināšanas, prasmes un kompetences audiovizuālās un skatuves mākslas jaunrades darbu un teorētisku pētījumu sagatavošanā; Izpratne par humanitārās zinātnes un mākslas teorijas un prakses vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem, prasme teorētiskās zināšanas pielietot jaunrades un pētnieciskajā praksē; Izpratne par skatuves un audiovizuālo mākslu industrijas juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem; Plaši vietēji un starptautiski profesionāli kontakti skatuves un audiovizuālās mākslas jomās; Prasmes darboties starpdisciplināros mākslas un pētniecības projektos, prasmes darboties komandā.

PROGRAMMAS MĒRĶISir sagatavot augstākās kvalifikācijas zinātniekus humanitārajās zinātnēs un mākslās, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi gan Latvijā, gan pasaulē.PROGRAMMAS APRAKSTSLatvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā iegūt zinātnisko doktora grādu (Ph. D.) Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras zinātņu nozarē Kultūras teorijas apakšnozarē vai doktora zinātnisko grādu (Ph. D.) Radošās industrijas zinātņu nozarē. LKA doktora studiju programmas prioritāte ir kultūras un mākslas procesu pētījumi, tai skaitā starpdisciplinaritātes kā izpētes metodoloģijas attīstība. LKA doktora studiju programma rosina izstrādāt jaunas pētniecības jomas, kas ļauj vērtēt gan kultūras vēstures attīstību, gan aktuālās kultūras norises un tādējādi spēj ietekmēt humanitāro un mākslas zinātņu, kā arī to izpratnes attīstību gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi vērsti uz strapdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē, tai skaitā sekojošu tematu izpēti: kultūras un radošo industriju kā sektora attīstības ekonomiskie, politiskie un radošie priekšnoteikumi, radošo industriju nozares (tai skaitā audiovizuālās un muzeju nozares sektora) attīstība, valodas un komunikācijas modeļu izmantošana kultūras un radošo industriju sektorā.LKA doktora studiju programmas ietvaros izstrādātie promocijas darbi var tikt aizstāvēti Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomē, kā arī citās profilam atbilstošās padomēs Latvijā vai citās valstīs. STUDIJU REZULTĀTI1. iegūtas padziļinātas un starptautiskā akadēmiskā diskusijā balstītas teorētiskās zināšanas humanitārajās zinātnēs un mākslās;2. izpratne par aktuālajām mākslas zinātnes teorētiskajām pieejām un to pielietojuma prasmes kultūras un mākslas nozares problēmu analīzē;3. iegūtas zināšanas par kultūras un mākslas fenomenu empīriskās izpētes metodoloģiskajām pieejām, tajā skaitā starpdisciplināriem pētnieciskiem dizainiem, un prasme tās piemērot konkrētu problēmjautājumu un tematu izpētē;4. attīstīta spēja zinātniskās zināšanas komunicēt akadēmiskā un lietišķā vidē, identificēt to pielietojumu kultūras un mākslas nozares attīstībā;5. pilnveidota prasme sagatavot zinātniskās publikācijas atbilstoši starptautiskās akadēmiskās kopienas prasībām;6. spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju, dot inovatīvu zinātnisko zināšanu papildinājumu mākslas zinātnē un kultūras teorijas attīstībā.